Raimonds Ozols nenoliedzami ir viens no Latvijas turīgākajiem uzņēmējiem. Latvijas
vadošo mediju žurnālistiem itin bieži tīk Raimonda uzņēmumu glaimojoši saukt
par „Latvijas Nokia”. Viņš pats gan vienmēr sajūtas nedaudz neērti to no rīta
avīzē lasot, bet vai tad būs melots, apgalvojot, ka Raimonds radījis
darbavietas piecpadsmit tūkstošiem latviešu un ka eksportē Latvijas preci uz
vairāk nekā sešdesmit pasaules valstīm? Šo patiesību atceroties, Raimis tomēr
nomierinās, noliek avīzi, iemalko Īslandes ledāju ūdeni no nelielās, bet
šķietami nesamērīgi dārgās Aqua Angels stikla pudelītes un iet uz balkonu vērot
rītausmu. No Skanstes virsotņu 24. stāva paveras tik tiešām izcils skats
uz Rīgu. Raimis dievina drēgnos rītos te sēdēt un mierīgi vērot, kā lejā sākas rosība
un pilsēta atdzīvojas. Rīta saules staru apmirdzētā Gaismas pils arī ir viens nevainojams
skats! Jā, Raimondam ir patiesi izsmalcināta gaume, gluži kā viņa daiļajai
sievai Brigitai, kura tobrīd vēl saldi dus. Raimonds vienmēr tiecas uz to
izcilāko. Tāpēc arī viņa strādniekiem tiek tas labākais. Un, ja tā padomā,
tāpēc arī viņš nebrauc ar kaut kādu spīdīgu ceturtdaļmiljona eiro Rolls-Royce
Ghost. Viņš ir daudz prasīgāks attiecībā uz savu transportu.
* * *
Ar ātrgaitas liftu nobraucot lejā no sava penthouse apartamenta, Raimonds Ozols
nesteidzīgi pastaigājas caur krāšņi ziedošo priekšpagalmu, lēnām pārvietojoties
uz ielas pusi, lai dotos uz svarīgu tikšanos Vaļņu ielā. Kamdēļ apmeklēt tik nejauko
plikā betona (ne velti jau to stilu sauc par brutālismu) pazemes autostāvvietu,
ja cilvēki var noalgot vadītāju un izbaudīt ainavu arhitektu daiļo veikumu sniegbaltās
augstceltnes priekšā? Drīz vien arī ielas malā piebrauc vadītājs. „Elektrība ir
viena varena padarīšana – pieslīd tik klusi kā spalviņa! Un tomēr 750
zirgspēki…” īsi nodomāja Raimis pirms nospieda podziņu, lai durvis atvērtos
pašas, kā jau tas mūsdienās pierasts. Lai tās aizvērtos, podziņas gan vairs nav
jāspiež – kamēr Raimonds iekārtojas ērtāk, durvis aizveras, bet šoferis uzsāk
braucienu. Ārā gaiss rīta saulē sāk pamazām iekarst, bet iekšā klimata kontrole
savu darbu veic nevainojami. Raimis aši uzmet aci iebūvētajā satelītnavigācijas
ekrānā un tad atkal novēršas. Citreiz viņš tagad savā plānotājā jau sāktu atzīmēt
darbus rītdienai, bet šorīt izvēlas vienkārši vērot aiz loga garām slīdošo
Rīgas ainavu. Ceļš taču patiešām skaists – tālumā aizslīd viena grezna
jūgendstila ēka pēc citas, apburošie pilsētas parki, vizuļojošais kanāls… Un,
protams, arī ļaužu automašīnas. Par 4 miljoniem eiro taču var atļauties
nestāvēt nomācošos sastrēgumos! Raimonds bija laimīgs.
* * *
Pavisam drīz gājēji Pulvertorņa pakājē redzēja dārgā uzvalkā tērptu vīrieti
ar Cadets de Gascogne maiznīcas kruasānu rokā nākam no tuvējās tramvaja pieturas.
