Tramvaja pietura ielās ar velojoslām

Tramvaja pietura ielās ar velojoslām

1. Segums bīstamajā zonā ieklāts ar spilgtas krāsas taktilo bruģi.

2. Ja līnijā kursē pārsvarā tikai viena veida tramvaji, ar gaišākas krāsas segumu ieklātas vietas, kur atradīsies to durvis, atvieglojot pasažieriem iekāpšanu.

3. Īpaši izceltas vietas, kur paredzēts iekāpt invalīdiem un cilvēkiem ar bērnu ratiņiem.

4. Vietās starp durvīm iespējams izvietot nojumes, soliņus vai kokus.

5. Īpaši izceļ veloceļu ar velosipēdu piktogrammām un līmeņu starpību.

6. Velojoslas pāreja vienvirziena veloceļā ir lēzena: vēlams vismaz 20 metrus gara.

Pasažieru platformas augstums virs tramvaja sliedēm ir atkarīgs no tramvaja. Ārpus Rīgas šis augstums var nebūt 300 mm. Vēlamais pasažieru platformas platums ir 3000 mm, taču tā var būt arī tikai 1500 mm plata, ja uz tās nav tādu šķēršļu kā soliņi, nojumes vai koki. Veloceļa un ietves platums atkarīgs no to nozīmes un pēc plūsmas.

 Pirms krustojuma abās veloceļa pusēs ir, kur pieturēties, stāvot pie sarkanās gaismas. Tas arī kalpo par barjeru, lai uzlabotu drošību un nerastos situācijas, kur riteņbraucējs nojumes dēļ nepamana gājēju, kurš pēkšņi uznāk uz veloceļa. Nojumei jābūt stiklotai un reklāmas stendiem jāatrodas nojumes galā, kas tālāk no krustojuma. (skatīt attēlā augšā un apakšā)

 PAPILDINĀTS

Pēc liela pieprasījuma papildinu ierakstu ar iespējamo autosatiksmes organizācijas shēmu. Precīzākai versijai būtu nepieciešams datorā modelēt satiksmi pēc īstiem mērījumiem. Tad varētu secināt, kāds būtu optimālākais ātrums zaļajam vilnim, kur ļaut autosatiksmi, bet kur to ierobežot, kā arī - kur liegt kreisos pagriezienus un kur pārvietot pieturas. Tā kā manā rīcībā nav līdzekļu šādam projektam, varu piedāvāt vien nelielu piemēru tam, kāda varētu būt satiksmes organizācija - pārrāvumi, lai nevarētu ielu izmantot kā Brīvības vai Čaka ielas dublieri pīķa stundās; dažviet liegti kreisie pagriezieni; pieturvietas pārvietotas; kaut kas darīts pie Ērgļu ielas, lai cilvēki var ar auto nokļūt līdz Veselības centram 4 un lai RCHV skolēnu vecāki ar savām automašīnām netraucētu nevienam, kā tas ir pašlaik. Ielā ātruma ierobežojums būtu ne vairāk kā 30. Ātruma ierobežojums attiecas arī uz riteņbraucējiem.

Barona ielas vīzija uz 05.02.2015.

Kā jau vienmēr, biju nodomājis mainīt kaut ko nelielu, kas rezultējās ar gandrīz pilnīgi visa pārtaisīšanu. Protams, pieliku klāt arī daudz ko jaunu, kā arī beidzot visu pielāgoju īstās dzīves situācijai uz Barona ielas (iepriekš netiku ņēmis vērā apkārtējo apbūvi). Taču galvenā problēma bija, ka es sapratu, ka visus slīpumus biju skatījies procentos, bet veidojis grādos, kā rezultātā viss bija divreiz stāvāks, nekā vajadzētu. Tā nu daudz ko pārlaboju. Kā vienmēr - vēlos komentārus. Ļoti dīvaini, ka latviešiem nu ļoti patīk visu kritizēt, bet tikai tad, kad tas jau ir gatavs. Izstrādes procesā - kad visu vēlmes tiek uzklausītas - visi klusē. Un tad brīnās, ka gala rezultāts nepatīk.

Barona un Tallinas krustojums, skats Gaisa tilta virzienā. Pašlaik vēl neesmu izveidojis horizontālos ceļa apzīmējumus.

Barona un Tallinas krustojums, skats Vecrīgas virzienā

Īss apraksts:

• Autosatiksme uz Barona ielas ierobežota - tikai piegādēm un vietējiem iedzīvotājiem;
• Tramvajam zaļais vilnis. Tramvaja lietotājiem augstās platformas. Uz tām ar gaišāku bruģakmeni apzīmētas vietas, kur tramvajam (jaunajiem tramvajiem) būs durvis, lai palielinātu ērtības un samazinātu pieturā stāvēšanas laiku tramvajam. Tāpat uz bruģakmens ir uzkrāsotas ratiņkrēsla un bērnu ratiņu piktogrammas, lai apzīmētu durvis, kurās paredzēta vieta invalīdiem un kurās paredzēta vieta bērnu ratiņiem. Uz platformas ir stiklota nojume, parasti soliņi, koki ēnai un pasargāšanai no nokrišņiem, kā arī velonovietne;
• Gājējiem atvieglota ielu šķērsošana, gluda ielas seguma dēļ. Ielas garumā sastādīti koki ēnai un skaistumam. Soliņi ielas malās piedāvā iespēju atpūsties.
• Riteņbraucējiem velojoslas. Maģistrālais veloceļš piedāvā iespēju ērtai, mierīgai, veselīgai nokļūšanai centrā no Juglas, Teikas, Purvciema (pēc Zemitāna tilta pārbūves). Ārpus pieturām, lai ielai saglabātu kaut cik vēsturisku paskatu, ir nevis asfalts (vai esošais nelīdzenais bruģakmens), bet līdzena virsma, kāda tika ieklāta Brīvības ielā 30to gadu beigās. Ja nemaldos, veidota no granīta plāksnēm.

Nobeigumā vēlos atbildēt uz vienīgo komentāru no iepriekšējā raksta:

"Daži jautājumi pārdomām:
Piem., ar kuriem veloceliņiem savienosies Kr. Barona ielas veloceļš?"

• Austrumu galā sākas Centra-Juglas-Berģu-(Ādažu) veloceļš. Cik jau nu tas sākumā ir veloceļš... Kā arī iespējams, palīkumojot caur Lielajiem kapiem, nokļūt līdz Brasas-Mežaparka-Vecmīlgrāvja-Vecāķu-(Carnikavas-Lilastes) veloceļam;
• Tālākā nākotnē, būvējot tramvaju uz Purvciemu vai tāpatās, iespējams pa Ērgļu un Čaka ielu izbūvēt veloceļu uz Purvciemu, Mežciemu;
• Tallinas ielā ar velojoslām un pēc tam veloceļu uz Pļavniekiem, Dreiliņiem (kaut primāri šiem rajoniem vajadzētu centrā izmantot Avotu, nevis Tallinas un Barona ielas);
• Nogriežoties uz Lāčplēša ielas velojoslām iespējams nokļūt līdz Slokas ielas veloceļam, pa kuru var nokļūt uz Centra-Imantas-Jūrmalas veloceļa (lai arī cik nejauks tas būtu...);
• Centra galā, braucot tālāk taisni cauri Vecrīgai, iespējams nokļūt līdz Akmens tiltam. Tur var braukt vai nu taisni, vai pa kreisi pa promenādi līdz veloceļa Centrs-Ķengarags-Dārziņi sākumam.

"Vai Tallinas ielas Z daļā arī nevajadzētu vienā no ielas pusēm izveidot veloceļu, kas vestu virzienā uz veloceļu centrs-Mežaparks?"

•  Vajadzētu, bet tam būtu nepieciešama ielas pārbūve (vai velojoslu krāsošanu uz ietvēm). ZPD ietvaros ierobežošu sevi līdz tikai vienas ielas rekonstrukcijai, taču esmu krustojumā ieplānojis vietu šādai pārbūvei. Līdz tam brīdim iespējams izmantot Senču ielu vai Mazo Klijānu ielu un Lielos kapus nokļūšanai līdz Centrs-Mežaparks veloceļam.

"Kāda plūsma paredzama Kr. Barona ielas veloceliņam (respektīvi, vai to nepieciešams izveidot abās ielas pusēs, vai tomēr tikai vienā?!)"

• Ņemot vērā, ka tam vajadzētu būt galvenajam veloceļam uz centru no visas Juglas, Teikas, Purvciema un Mežciema, būtu tikai loģiski būvēt to platu. Man sanāk abās pusēs pa 2m platai velojoslai. Tātad kopā 4 metri. Salīdzinājumam: VEF-Alfa veloceļš ir 3m plats, Alfa-Jugla ir 2m plats. Pēc loģikas sanāk, ka centrā, kur satiksme noteikti būs lielāka, jābūt 4m. Kā arī - ja es būvētu vienu veloceļu tikai vienā ielas pusē, sanāktu tikai 2m, kas ir par šauru. Ja vien es nepārbūvēju ietvi šaurāku vai tramvaja sliedes prom no ceļa ass. Abi varianti krietni sadārdzina visu padarīšanu.

"Kā arī, vai paralēli esošā Tērbatas iela nav piemērotāka veloceļa izbūvei?"

• Tērbatas iela ir paralēla tikai līdz Tallinas ielai. Tad visa padarīšana beidzas un tu atduries nekurienes vidū. Pa Tallinas ielu bez rekonstrukcijas nav iespējams ieviest velojoslas, Artilērijas iela vispār ir par šauru pat lai kaut ko mēģinātu. Un tā mēs iegūstam nevis maģistrālo veloceļu, bet veloceļu uz nekurieni. Tā paša iemesla dēļ gan jau arī tramvaju būvēja pa Barona, nevis Tērbatas ielu - jo tam arī jātiek tālāk par Tallinas ielu līdz pašai Juglai. Kā arī - ierobežojot(likvidējot) autosatiksmi tikai Barona ielā, mēs mazāk sanaidojam iedzīvotājus, nekā ierobežojot satiksmi Barona ielā (lai netraucētu tramvaju) un likvidējot stāvvietas gan Barona ielā (tā paša iemesla dēļ), gan Tērbatas ielā (jo velojoslas). Pilsētā tomēr visiem jādzīvo saticīgi, nevis naidīgi. Tāpēc labāk būtu izveidot vienotu koridoru tramvajam un riteņbraucējiem :)

Krišjāna Barona ielas vīzijas apspriede

~~ Tātad ievads ~~

Man patīk brīvajā laikā meklēt Rīgā (un Latvijā) visu slikto infrastruktūru, plānošanu un tad prātot, kā viss varētu būt labāk. Tāpēc bieži vien Tviterī ielieku pa kādai bildei ar ko ļoti nepārdomātu vai stulbu, kas pamanīts uz ielas vai StreetView. Tāpat arī bieži vien ietvītoju pa kādai vizualizācijai "Kā varētu būt...". Pirms aptuveni gada, pateicoties Tomam Kokinam un Dagnim Skurbei, apjautu, ka bez laba sabiedriskā transporta pilsētai vajag arī labu veloinfrastruktūru. Tā es sāku taisīt Krišjāņa Barona ielas 2.0 vīziju. Vēlāk nolēmu to iekļaut arī savā ZPD par infrastruktūru Grīziņkalna apkārtnē. Gada laikā, pateicoties daudzu cilvēku ieteikumiem, tā vīzija ir tikusi izstrādāta ļoti pamatīgi. Līdz šo janvāri kāds ieminējās par krustojumiem. Jā, biju aizmirsis. Uz ātro uztaisīju dažas idejas, kuras vēlējos uzlabot, uzzinot velobraucēju viedokļus caur Tviteri. Diemžēl 140 rakstzīmēs nevar labi izsacīties, un atsaucība arī nebija liela, tāpēc...

~~ Svarīgās daļas sākums ~~

Es vēlos, lai Jūs, cienījamais lasītāj, apskatītu manis veidoto K. Barona un Artilērijas ielu un K. Barona un Tallinas ielu krustojumus, kārtīgi izpētītu tos un ierakstītu savas domas, kritiku, idejas komentāru sadaļā.

Galvenā K. Barona ielas 2.0 vīzijas ideja - radīt to kā, gudros vārdos sakot, "ilgtspējīgas mobilitātes koridoru Vidzemes priekšpilsētai". Bet vienkāršos vārdos - iela, kur tramvajam visos luksoforos zaļā gaisma un kur ar divriteni var ērti nokļūt uz Juglas un Purvciema pusi -- neelpojot Brīvības vai Čaka ielu izplūdes gāzes un nelienot trolejbusiem zem riteņiem. Automašīnas tur būtu tikai tik, lai piebrauktu kādai ēkai. Nekādas caurbraukšanas. Pašlaik gan neesmu izdomājis, kā to dabūt gatavu. (Neļaut mašīnām braukt tālāk par tramvaja pieturu?) Tāpēc - izpaudieties komentāros!

K. Barona ielas malās likvidētas autostāvvietas un izveidotas velojoslas. Velojoslas atrodas uz esošās brauktuves, nevis kaut kur pa vidu starp brauktuvi un ietvi tāpēc, ka VKPAI nevēlas atļaut kādam mainīt ielas vēsturisko profilu. Tas tiek mainīts vienīgi tramvaja pieturās, cerībās, ka to mazumiņu VKPAI tomēr atļaus.

Artilērijas un K. Barona ielu krustojuma skice

Artilērijas iela ar ātruma ierobežojumu 30 km/h un velojoslu pretējā virzienā. Velojosla atrodas uz esošās brauktuves, lai samazinātu būvniecības izmaksas. Pirms krustojuma uz Artilērijas ielas ir ātrumvalnis - gājēju pāreja.

Vispārējs skats no augšas, lai Jūs saprastu, kāpēc K. Barona ielas velojosla pirms krustojuma ar Tallinas ir atdalīta no brauktuves -- tāpēc, ka pirms krustojuma ir tramvaja pietura

K. Barona un Tallinas ielu krustojuma skice

K. Barona ielā ir tramvaja pieturas. Pieturās ir augstā platforma un aiz tās - velojosla. Tas tādēļ, lai pasažieriem būtu ļoti ērti iekāpt/izkāpt un, to darot, tie netraucētu riteņbraucējiem. Platforma turpinās līdz pašam krustojumam, lai gājējiem nav trīsreiz jāšķērso velojosla, ja grib likumīgi šķērsot K. Barona ielu. Tā būtu, ja velojosla visos krustojuma stūros būtu novietota kā attēla apakšējā labējā stūrī, taču manā risinājumā velojoslu nākas šķērsot tikai vienreiz.

Tallinas ielas platajā dienvidu daļā uzkrāsotas velojoslas, lai nomierinātu autosatiksmi, jo pašlaik mēdz gadīties, ka automašīnas brauc divās rindās, daļēji izmantojot pretējā virziena joslu (kas ir bīstami). Riteņbraucējiem ir pašiem savas stoplīnijas daudz tuvāk krustojumam. Ielas ziemeļu galā bez rekonstrukcijas nepietiek vietas velojoslai. Daži uztraucas, ka riteņbraucējas pēc krustojuma jālien mašīnām zem automašīnu riteņiem. Man jāatzīst, ka riteņbraucēji tiešām gan jau brauks tur pa ietvi. Bet nevis tāpēc, ka bīstami, bet tāpēc, ka tur pīķa stundās ir pamatīgs korķis.

Kā alternatīvu var izmantot daudz mierīgāko, klusāko, patīkamāko Artilērijas ielu ar 1,90 m plato velojoslu visā tās garumā. (Uz Tallinas ielas būtu 1,25 m plata)

~~ Ideja kritikai ~~

Variet izmantot Toma Kokina vizualizāciju, lai smeltos idejas mana darba kritikai.

Un tagad - uz komentāriem!