Raimonda rīts

Raimonds Ozols nenoliedzami ir viens no Latvijas turīgākajiem uzņēmējiem. Latvijas vadošo mediju žurnālistiem itin bieži tīk Raimonda uzņēmumu glaimojoši saukt par „Latvijas Nokia”. Viņš pats gan vienmēr sajūtas nedaudz neērti to no rīta avīzē lasot, bet vai tad būs melots, apgalvojot, ka Raimonds radījis darbavietas piecpadsmit tūkstošiem latviešu un ka eksportē Latvijas preci uz vairāk nekā sešdesmit pasaules valstīm? Šo patiesību atceroties, Raimis tomēr nomierinās, noliek avīzi, iemalko Īslandes ledāju ūdeni no nelielās, bet šķietami nesamērīgi dārgās Aqua Angels stikla pudelītes un iet uz balkonu vērot rītausmu. No Skanstes virsotņu 24. stāva paveras tik tiešām izcils skats uz Rīgu. Raimis dievina drēgnos rītos te sēdēt un mierīgi vērot, kā lejā sākas rosība un pilsēta atdzīvojas. Rīta saules staru apmirdzētā Gaismas pils arī ir viens nevainojams skats! Jā, Raimondam ir patiesi izsmalcināta gaume, gluži kā viņa daiļajai sievai Brigitai, kura tobrīd vēl saldi dus. Raimonds vienmēr tiecas uz to izcilāko. Tāpēc arī viņa strādniekiem tiek tas labākais. Un, ja tā padomā, tāpēc arī viņš nebrauc ar kaut kādu spīdīgu ceturtdaļmiljona eiro Rolls-Royce Ghost. Viņš ir daudz prasīgāks attiecībā uz savu transportu.

* * *

Ar ātrgaitas liftu nobraucot lejā no sava penthouse apartamenta, Raimonds Ozols nesteidzīgi pastaigājas caur krāšņi ziedošo priekšpagalmu, lēnām pārvietojoties uz ielas pusi, lai dotos uz svarīgu tikšanos Vaļņu ielā. Kamdēļ apmeklēt tik nejauko plikā betona (ne velti jau to stilu sauc par brutālismu) pazemes autostāvvietu, ja cilvēki var noalgot vadītāju un izbaudīt ainavu arhitektu daiļo veikumu sniegbaltās augstceltnes priekšā? Drīz vien arī ielas malā piebrauc vadītājs. „Elektrība ir viena varena padarīšana – pieslīd tik klusi kā spalviņa! Un tomēr 750 zirgspēki…” īsi nodomāja Raimis pirms nospieda podziņu, lai durvis atvērtos pašas, kā jau tas mūsdienās pierasts. Lai tās aizvērtos, podziņas gan vairs nav jāspiež – kamēr Raimonds iekārtojas ērtāk, durvis aizveras, bet šoferis uzsāk braucienu. Ārā gaiss rīta saulē sāk pamazām iekarst, bet iekšā klimata kontrole savu darbu veic nevainojami. Raimis aši uzmet aci iebūvētajā satelītnavigācijas ekrānā un tad atkal novēršas. Citreiz viņš tagad savā plānotājā jau sāktu atzīmēt darbus rītdienai, bet šorīt izvēlas vienkārši vērot aiz loga garām slīdošo Rīgas ainavu. Ceļš taču patiešām skaists – tālumā aizslīd viena grezna jūgendstila ēka pēc citas, apburošie pilsētas parki, vizuļojošais kanāls… Un, protams, arī ļaužu automašīnas. Par 4 miljoniem eiro taču var atļauties nestāvēt nomācošos sastrēgumos! Raimonds bija laimīgs.

 * * *

Pavisam drīz gājēji Pulvertorņa pakājē redzēja dārgā uzvalkā tērptu vīrieti ar Cadets de Gascogne maiznīcas kruasānu rokā nākam no tuvējās tramvaja pieturas.

Rīga vilina

Vēls rudens vakars nomaļā Rīgas guļamrajonā, kur vispārējā ogles melnuma tumsā perona apgaismojumā mirdz necilā dzelzceļa stacija. Pie vairāku sliežu ceļu ieskautā perona Galvaspilsētā lēni un mierīgi pieklabo pēdējais dīzeļvilciens no Reģioniem. Automātiskajām durvīm atveroties, tā pasažieri nedroši izceļ savus čemodānus pusmetru zemāk uz bīstami šaurā perona – platumā 1,6 metri, bet no tiem 1,4 ir drošības zona un pārējos 0,2 metrus aizņem laternu stabi. (Citreiz mātēm nākas bērnu ratiņus nocelt no perona un stumt pa blakus esošajām sliedēm, bet šoreiz ratiņu nevienam nav.) Pēc neilgas drūzmēšanās, gaidot vilcienu tikpat mierīgi uzsākam gaitu un pametam staciju, nelielais pūlis uzsāk ceļu pāri sliedēm. Tālumā dzelzceļa luksofors pārslēdzas sarkans, un vilciens ir prom. Iestājas klusums. Cilvēki pa trepītēm kāpj lejā no uzbēruma un iekšā melnā tumsā. Grants ceļa peļķē atskaņot pasažiera kurpes radītam „pļakš”, tiek konstatēts, ka trepes ir pievarētas, un nu ļaudis atrodas jau uz piebraucamā ceļa. Šis jau sāk atgādināt kādu pārgājienu: pūļa priekšgalā cauri tumsai taustās līderis (un dažreiz dabū pa seju ar kādu krūma zaru), bet aiz viņa ar somām seko pārējie, cerībās, ka tas priekšā zina, kur iet. Pēc čemodānu ritenīšu izdotās skaņas drīz var noprast, ka nu grants segumu nomainījis izdrupis asfalts. Lai gan – ko tas maina? Peļķes tāpat ir. Taču pārgājiena komanda mērķtiecīgi turpina savu ceļu cauri tumsai. Virs galvas mirguļo vien zvaigznes un pāris dzīvokļu logi – tur laikam televizoru skatās. Te kāds pārgājiena biedrs aptver, ka var taču ceļu apgaismot ar sava tālruņa lukturīti. Pēc brauciena vilcienā ar bezmaksas WiFi, bet bez uzlādes iespējām, baterija ir gandrīz tukša, taču ceļotājs tomēr izvēlas riskēt. Diezgan spožs tas lukturītis neizrādās, taču ieslēgts tieši laikā – komandas priekšā no tumsas pēkšņi iznirst divi ceļa vidū ieasfaltēti metāla mieti, kas paredzēti autosatiksmes ierobežošanai. Šķērslis pārvarēts bez kritušajiem. Komanda uzelpo. Tūlīt arī sākas pagalma ielas apgaismojums un jau netālu var arī dzirdēt intensīvas autosatiksmes šalkoņu pa asfaltu. Vēl simts metri un… un IR! Pūlis burtiski iekāpj citā pasaulē. Gar acīm aizslīd 3,3 miljonus eiro vērtais jaunais tramvajs un paveras skats uz vienu no Rīgas diženākajām ielām, lepni sauktu par Brīvības gatvi. Komanda ir priecīga par paveikto: tā ir pilnā sastāvā sasniegusi civilizāciju. Nu ceļabiedri, nepateikuši ne vārda, izklīst kur kurais – viens ar savu čemodānu uz pilsētas autobusu, cits iepirkties uz lielveikalu, vēl kāds pa taisno uz tuvējām daudzstāvu dzīvojamajām ēkām. Visi var uzelpot. Piedzīvojums ir galā.

Stāsts veidots pēc patiesiem notikumiem.

Sniega tīrīšana

RD Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists sociālajā tīklā „Twitter” saņem kāda aktīva iedzīvotāja sūdzību par no sniega neattīrītu ietvi pie Valsts arhīva.

Rīcības plāns:

1)      Sabiedrisko attiecību speciālists nodod informāciju RDSD Ietvju un brauktuvju uzturēšanas daļai. 
2)      Ietvju un brauktuvju uzturēšanas daļas speciālisti konstatē, ka iedzīvotāja iesūtītajā attēlā ietve nemaz nav redzama. Tiek secināts, ka šī fakta vislabākais skaidrojums ir tāds, ka ietves tur nemaz nav. Šī informācija tiek nodota atpakaļ Komunikācijas daļai pilnvērtīgas atbildes sniegšanai aktīvajam iedzīvotājam. Tiek piebilsts, ka konkrētie apstākļi un ietves iespējamā esamība tomēr tiks noskaidrota 
3)      RD Ģeotelpiskās pētniecības daļai tiek uzdots Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēmā atrast, vai ir pamats domāt, ka konkrētajā vietā varētu atrasties gājēju infrastruktūra. 
4)      RDSD Ietvju un brauktuvju uzturēšanas daļā no RD Ģeotelpiskās pētniecības daļas 4 stundu laikā tiek saņemts ekspertu slēdziens, ka tur patiešām varētu būt ietve. 
5)      RDSD Ietvju un brauktuvju uzturēšanas daļa šo faktu konstatē un norīko padziļinātu ekspertīzi. 
6)      RDSD Ietvju un brauktuvju uzturēšanas daļas Operatīvā pētnieciskā komanda pilnā bruņojumā ieņem vietas Opel Caddy dienesta automašīnā, satelītnavigācijā iestata maršrutu un dodas smagajā ceļā – pēcpusdienas sastrēguma stundā pāri Vanšu tiltam. 
7)      Pusotru stundu vēlāk, nonākusi pie Valsts arhīva, Operatīvā pētnieciskā komanda uzsāk darbu. Tiek uzstādīts papildus apgaismojums. Tad ar stabiņiem un brīdinošo lentu tiek norobežoti trīs kvadrātmetru lieli laukumi. Ar sniega lāpstu tiek veikti trīs kontroltīrījumi. Procesa gaitai attālināti seko līdzi RDSD Satiksmes vadības centrs, izmantojot K. Valdemāra un Slokas ielu krustojumā uzstādītās novērošanas kameras. 
8)      Pēc kontroltīrījumu rezultātu analīzes tiek noteikts, ka zem sniega tiešām atrodas ietve. Slēdziens tiek nodots RDSD Ietvju un brauktuvju uzturēšanas daļai. 
9)      Ietvju un brauktuvju uzturēšanas daļa šo faktu konstatē, taču neko nevar darīt, jo par ietvju uzturēšanu nav atbildīgi. Kad saprot, ka arī Rīgas Satiksmei vai Rīgas Mežu Dārziem un parkiem arī atbildību nevar uzvelt, ziņojums tiek nodots RDSD Tieslietu daļai. 
10)   Tieslietu daļa norīko savu operatīvo komandu konstatēt, vai ietve joprojām ir netīra. 
11)   Pēc apstiprinoša slēdziena tuvāko māju saimniekiem no Tieslietu daļas tiek izsūtīts brīdinājums – ietves ir jātīra. 
12)   Nākamajā rītā ietve ir tīra no sniega. To konstatē Ietvju un brauktuvju uzturēšanas daļas Operatīvā pētnieciskā komanda, bet apstiprina RDSD Satiksmes vadības centra kameru dati. RD Komunikāciju daļas sabiedrisko attiecību speciālistam tiek nodota informācija, ka ietve ir notīrīta. 
13)   Sabiedrisko attiecību speciālists aktīvajam iedzīvotājam sociālajā tīklā „Twitter” paziņo, ka ietve ir notīrīta.

Tramvaja pietura ielās ar velojoslām

Tramvaja pietura ielās ar velojoslām

1. Segums bīstamajā zonā ieklāts ar spilgtas krāsas taktilo bruģi.

2. Ja līnijā kursē pārsvarā tikai viena veida tramvaji, ar gaišākas krāsas segumu ieklātas vietas, kur atradīsies to durvis, atvieglojot pasažieriem iekāpšanu.

3. Īpaši izceltas vietas, kur paredzēts iekāpt invalīdiem un cilvēkiem ar bērnu ratiņiem.

4. Vietās starp durvīm iespējams izvietot nojumes, soliņus vai kokus.

5. Īpaši izceļ veloceļu ar velosipēdu piktogrammām un līmeņu starpību.

6. Velojoslas pāreja vienvirziena veloceļā ir lēzena: vēlams vismaz 20 metrus gara.

Pasažieru platformas augstums virs tramvaja sliedēm ir atkarīgs no tramvaja. Ārpus Rīgas šis augstums var nebūt 300 mm. Vēlamais pasažieru platformas platums ir 3000 mm, taču tā var būt arī tikai 1500 mm plata, ja uz tās nav tādu šķēršļu kā soliņi, nojumes vai koki. Veloceļa un ietves platums atkarīgs no to nozīmes un pēc plūsmas.

 Pirms krustojuma abās veloceļa pusēs ir, kur pieturēties, stāvot pie sarkanās gaismas. Tas arī kalpo par barjeru, lai uzlabotu drošību un nerastos situācijas, kur riteņbraucējs nojumes dēļ nepamana gājēju, kurš pēkšņi uznāk uz veloceļa. Nojumei jābūt stiklotai un reklāmas stendiem jāatrodas nojumes galā, kas tālāk no krustojuma. (skatīt attēlā augšā un apakšā)

 PAPILDINĀTS

Pēc liela pieprasījuma papildinu ierakstu ar iespējamo autosatiksmes organizācijas shēmu. Precīzākai versijai būtu nepieciešams datorā modelēt satiksmi pēc īstiem mērījumiem. Tad varētu secināt, kāds būtu optimālākais ātrums zaļajam vilnim, kur ļaut autosatiksmi, bet kur to ierobežot, kā arī - kur liegt kreisos pagriezienus un kur pārvietot pieturas. Tā kā manā rīcībā nav līdzekļu šādam projektam, varu piedāvāt vien nelielu piemēru tam, kāda varētu būt satiksmes organizācija - pārrāvumi, lai nevarētu ielu izmantot kā Brīvības vai Čaka ielas dublieri pīķa stundās; dažviet liegti kreisie pagriezieni; pieturvietas pārvietotas; kaut kas darīts pie Ērgļu ielas, lai cilvēki var ar auto nokļūt līdz Veselības centram 4 un lai RCHV skolēnu vecāki ar savām automašīnām netraucētu nevienam, kā tas ir pašlaik. Ielā ātruma ierobežojums būtu ne vairāk kā 30. Ātruma ierobežojums attiecas arī uz riteņbraucējiem.

Barona ielas vīzija uz 05.02.2015.

Kā jau vienmēr, biju nodomājis mainīt kaut ko nelielu, kas rezultējās ar gandrīz pilnīgi visa pārtaisīšanu. Protams, pieliku klāt arī daudz ko jaunu, kā arī beidzot visu pielāgoju īstās dzīves situācijai uz Barona ielas (iepriekš netiku ņēmis vērā apkārtējo apbūvi). Taču galvenā problēma bija, ka es sapratu, ka visus slīpumus biju skatījies procentos, bet veidojis grādos, kā rezultātā viss bija divreiz stāvāks, nekā vajadzētu. Tā nu daudz ko pārlaboju. Kā vienmēr - vēlos komentārus. Ļoti dīvaini, ka latviešiem nu ļoti patīk visu kritizēt, bet tikai tad, kad tas jau ir gatavs. Izstrādes procesā - kad visu vēlmes tiek uzklausītas - visi klusē. Un tad brīnās, ka gala rezultāts nepatīk.

Barona un Tallinas krustojums, skats Gaisa tilta virzienā. Pašlaik vēl neesmu izveidojis horizontālos ceļa apzīmējumus.

Barona un Tallinas krustojums, skats Vecrīgas virzienā

Īss apraksts:

• Autosatiksme uz Barona ielas ierobežota - tikai piegādēm un vietējiem iedzīvotājiem;
• Tramvajam zaļais vilnis. Tramvaja lietotājiem augstās platformas. Uz tām ar gaišāku bruģakmeni apzīmētas vietas, kur tramvajam (jaunajiem tramvajiem) būs durvis, lai palielinātu ērtības un samazinātu pieturā stāvēšanas laiku tramvajam. Tāpat uz bruģakmens ir uzkrāsotas ratiņkrēsla un bērnu ratiņu piktogrammas, lai apzīmētu durvis, kurās paredzēta vieta invalīdiem un kurās paredzēta vieta bērnu ratiņiem. Uz platformas ir stiklota nojume, parasti soliņi, koki ēnai un pasargāšanai no nokrišņiem, kā arī velonovietne;
• Gājējiem atvieglota ielu šķērsošana, gluda ielas seguma dēļ. Ielas garumā sastādīti koki ēnai un skaistumam. Soliņi ielas malās piedāvā iespēju atpūsties.
• Riteņbraucējiem velojoslas. Maģistrālais veloceļš piedāvā iespēju ērtai, mierīgai, veselīgai nokļūšanai centrā no Juglas, Teikas, Purvciema (pēc Zemitāna tilta pārbūves). Ārpus pieturām, lai ielai saglabātu kaut cik vēsturisku paskatu, ir nevis asfalts (vai esošais nelīdzenais bruģakmens), bet līdzena virsma, kāda tika ieklāta Brīvības ielā 30to gadu beigās. Ja nemaldos, veidota no granīta plāksnēm.

Nobeigumā vēlos atbildēt uz vienīgo komentāru no iepriekšējā raksta:

"Daži jautājumi pārdomām:
Piem., ar kuriem veloceliņiem savienosies Kr. Barona ielas veloceļš?"

• Austrumu galā sākas Centra-Juglas-Berģu-(Ādažu) veloceļš. Cik jau nu tas sākumā ir veloceļš... Kā arī iespējams, palīkumojot caur Lielajiem kapiem, nokļūt līdz Brasas-Mežaparka-Vecmīlgrāvja-Vecāķu-(Carnikavas-Lilastes) veloceļam;
• Tālākā nākotnē, būvējot tramvaju uz Purvciemu vai tāpatās, iespējams pa Ērgļu un Čaka ielu izbūvēt veloceļu uz Purvciemu, Mežciemu;
• Tallinas ielā ar velojoslām un pēc tam veloceļu uz Pļavniekiem, Dreiliņiem (kaut primāri šiem rajoniem vajadzētu centrā izmantot Avotu, nevis Tallinas un Barona ielas);
• Nogriežoties uz Lāčplēša ielas velojoslām iespējams nokļūt līdz Slokas ielas veloceļam, pa kuru var nokļūt uz Centra-Imantas-Jūrmalas veloceļa (lai arī cik nejauks tas būtu...);
• Centra galā, braucot tālāk taisni cauri Vecrīgai, iespējams nokļūt līdz Akmens tiltam. Tur var braukt vai nu taisni, vai pa kreisi pa promenādi līdz veloceļa Centrs-Ķengarags-Dārziņi sākumam.

"Vai Tallinas ielas Z daļā arī nevajadzētu vienā no ielas pusēm izveidot veloceļu, kas vestu virzienā uz veloceļu centrs-Mežaparks?"

•  Vajadzētu, bet tam būtu nepieciešama ielas pārbūve (vai velojoslu krāsošanu uz ietvēm). ZPD ietvaros ierobežošu sevi līdz tikai vienas ielas rekonstrukcijai, taču esmu krustojumā ieplānojis vietu šādai pārbūvei. Līdz tam brīdim iespējams izmantot Senču ielu vai Mazo Klijānu ielu un Lielos kapus nokļūšanai līdz Centrs-Mežaparks veloceļam.

"Kāda plūsma paredzama Kr. Barona ielas veloceliņam (respektīvi, vai to nepieciešams izveidot abās ielas pusēs, vai tomēr tikai vienā?!)"

• Ņemot vērā, ka tam vajadzētu būt galvenajam veloceļam uz centru no visas Juglas, Teikas, Purvciema un Mežciema, būtu tikai loģiski būvēt to platu. Man sanāk abās pusēs pa 2m platai velojoslai. Tātad kopā 4 metri. Salīdzinājumam: VEF-Alfa veloceļš ir 3m plats, Alfa-Jugla ir 2m plats. Pēc loģikas sanāk, ka centrā, kur satiksme noteikti būs lielāka, jābūt 4m. Kā arī - ja es būvētu vienu veloceļu tikai vienā ielas pusē, sanāktu tikai 2m, kas ir par šauru. Ja vien es nepārbūvēju ietvi šaurāku vai tramvaja sliedes prom no ceļa ass. Abi varianti krietni sadārdzina visu padarīšanu.

"Kā arī, vai paralēli esošā Tērbatas iela nav piemērotāka veloceļa izbūvei?"

• Tērbatas iela ir paralēla tikai līdz Tallinas ielai. Tad visa padarīšana beidzas un tu atduries nekurienes vidū. Pa Tallinas ielu bez rekonstrukcijas nav iespējams ieviest velojoslas, Artilērijas iela vispār ir par šauru pat lai kaut ko mēģinātu. Un tā mēs iegūstam nevis maģistrālo veloceļu, bet veloceļu uz nekurieni. Tā paša iemesla dēļ gan jau arī tramvaju būvēja pa Barona, nevis Tērbatas ielu - jo tam arī jātiek tālāk par Tallinas ielu līdz pašai Juglai. Kā arī - ierobežojot(likvidējot) autosatiksmi tikai Barona ielā, mēs mazāk sanaidojam iedzīvotājus, nekā ierobežojot satiksmi Barona ielā (lai netraucētu tramvaju) un likvidējot stāvvietas gan Barona ielā (tā paša iemesla dēļ), gan Tērbatas ielā (jo velojoslas). Pilsētā tomēr visiem jādzīvo saticīgi, nevis naidīgi. Tāpēc labāk būtu izveidot vienotu koridoru tramvajam un riteņbraucējiem :)

Krišjāna Barona ielas vīzijas apspriede

~~ Tātad ievads ~~

Man patīk brīvajā laikā meklēt Rīgā (un Latvijā) visu slikto infrastruktūru, plānošanu un tad prātot, kā viss varētu būt labāk. Tāpēc bieži vien Tviterī ielieku pa kādai bildei ar ko ļoti nepārdomātu vai stulbu, kas pamanīts uz ielas vai StreetView. Tāpat arī bieži vien ietvītoju pa kādai vizualizācijai "Kā varētu būt...". Pirms aptuveni gada, pateicoties Tomam Kokinam un Dagnim Skurbei, apjautu, ka bez laba sabiedriskā transporta pilsētai vajag arī labu veloinfrastruktūru. Tā es sāku taisīt Krišjāņa Barona ielas 2.0 vīziju. Vēlāk nolēmu to iekļaut arī savā ZPD par infrastruktūru Grīziņkalna apkārtnē. Gada laikā, pateicoties daudzu cilvēku ieteikumiem, tā vīzija ir tikusi izstrādāta ļoti pamatīgi. Līdz šo janvāri kāds ieminējās par krustojumiem. Jā, biju aizmirsis. Uz ātro uztaisīju dažas idejas, kuras vēlējos uzlabot, uzzinot velobraucēju viedokļus caur Tviteri. Diemžēl 140 rakstzīmēs nevar labi izsacīties, un atsaucība arī nebija liela, tāpēc...

~~ Svarīgās daļas sākums ~~

Es vēlos, lai Jūs, cienījamais lasītāj, apskatītu manis veidoto K. Barona un Artilērijas ielu un K. Barona un Tallinas ielu krustojumus, kārtīgi izpētītu tos un ierakstītu savas domas, kritiku, idejas komentāru sadaļā.

Galvenā K. Barona ielas 2.0 vīzijas ideja - radīt to kā, gudros vārdos sakot, "ilgtspējīgas mobilitātes koridoru Vidzemes priekšpilsētai". Bet vienkāršos vārdos - iela, kur tramvajam visos luksoforos zaļā gaisma un kur ar divriteni var ērti nokļūt uz Juglas un Purvciema pusi -- neelpojot Brīvības vai Čaka ielu izplūdes gāzes un nelienot trolejbusiem zem riteņiem. Automašīnas tur būtu tikai tik, lai piebrauktu kādai ēkai. Nekādas caurbraukšanas. Pašlaik gan neesmu izdomājis, kā to dabūt gatavu. (Neļaut mašīnām braukt tālāk par tramvaja pieturu?) Tāpēc - izpaudieties komentāros!

K. Barona ielas malās likvidētas autostāvvietas un izveidotas velojoslas. Velojoslas atrodas uz esošās brauktuves, nevis kaut kur pa vidu starp brauktuvi un ietvi tāpēc, ka VKPAI nevēlas atļaut kādam mainīt ielas vēsturisko profilu. Tas tiek mainīts vienīgi tramvaja pieturās, cerībās, ka to mazumiņu VKPAI tomēr atļaus.

Artilērijas un K. Barona ielu krustojuma skice

Artilērijas iela ar ātruma ierobežojumu 30 km/h un velojoslu pretējā virzienā. Velojosla atrodas uz esošās brauktuves, lai samazinātu būvniecības izmaksas. Pirms krustojuma uz Artilērijas ielas ir ātrumvalnis - gājēju pāreja.

Vispārējs skats no augšas, lai Jūs saprastu, kāpēc K. Barona ielas velojosla pirms krustojuma ar Tallinas ir atdalīta no brauktuves -- tāpēc, ka pirms krustojuma ir tramvaja pietura

K. Barona un Tallinas ielu krustojuma skice

K. Barona ielā ir tramvaja pieturas. Pieturās ir augstā platforma un aiz tās - velojosla. Tas tādēļ, lai pasažieriem būtu ļoti ērti iekāpt/izkāpt un, to darot, tie netraucētu riteņbraucējiem. Platforma turpinās līdz pašam krustojumam, lai gājējiem nav trīsreiz jāšķērso velojosla, ja grib likumīgi šķērsot K. Barona ielu. Tā būtu, ja velojosla visos krustojuma stūros būtu novietota kā attēla apakšējā labējā stūrī, taču manā risinājumā velojoslu nākas šķērsot tikai vienreiz.

Tallinas ielas platajā dienvidu daļā uzkrāsotas velojoslas, lai nomierinātu autosatiksmi, jo pašlaik mēdz gadīties, ka automašīnas brauc divās rindās, daļēji izmantojot pretējā virziena joslu (kas ir bīstami). Riteņbraucējiem ir pašiem savas stoplīnijas daudz tuvāk krustojumam. Ielas ziemeļu galā bez rekonstrukcijas nepietiek vietas velojoslai. Daži uztraucas, ka riteņbraucējas pēc krustojuma jālien mašīnām zem automašīnu riteņiem. Man jāatzīst, ka riteņbraucēji tiešām gan jau brauks tur pa ietvi. Bet nevis tāpēc, ka bīstami, bet tāpēc, ka tur pīķa stundās ir pamatīgs korķis.

Kā alternatīvu var izmantot daudz mierīgāko, klusāko, patīkamāko Artilērijas ielu ar 1,90 m plato velojoslu visā tās garumā. (Uz Tallinas ielas būtu 1,25 m plata)

~~ Ideja kritikai ~~

Variet izmantot Toma Kokina vizualizāciju, lai smeltos idejas mana darba kritikai.

Un tagad - uz komentāriem!

Holande Trip Trip

 Par ceļojumu jeb Nīderlande, topošā Latvijas kolonija

Briseles lidosta. Pēc milzīga norāžu, slīdošo kāpņu un gaiteņu labirinta, kas man atgādināja to, kas bijušā Rīgas adītāja kompleksā pie Zemitāniem, es beidzot nokļuvu līdz izejai. Tur satieku divas meitenes no manis ieskatītās universitātes - NHTV Breda. Ar sajūsmu sveicināju abas skaistās holandietes, kurām bija uzticēts tas atbildīgais darbs mani un vēl trīs cilvēkus sagaidīt šajā lidostā. Taču tad notika neparedzētais - izrādās, ka šīs holandiešu meitenes īstenībā ir no Liepājas. Un, lai arī eksotiski, es to nebiju gaidījis...

Izbraucam uz Bredu. Šoseja ar četrām joslām katrā virzienā un atļauto ātrumu 130. Bet sastrēgums - visas kustas gliemeža ātrumā. Lai pakavētu laiku, pasaules čempions datorspēlē 2048 - ventspilnieks Atrjoms - liek mums pārējiem pieciem, ieskaitot abas NHTV meitenes no Liepājas, atrisināt uzdevumu: "Istabas vidū guļ divi līķi - Ādama un Ievas. Blakus ir stikla lauskas un izlijis ūdens. Kā viņi nomira?" Atrisinājums tam, protams, bija, ka Ādams un Ieva ir zivis, kuras nomira, kad saplīsa akvārijs.

Piektdienas vakars un nakts Bredā, Nīderlandē

Starp citu, man no balkona pavērās skats uz topošo centrālo staciju!!!

No rīta gājiens uz universitāti. Tur vispārēja universitātes prezentācija. Izrādās, ka no starptautiskajiem studentiem visvairāk ir no Vācijas, Bulgārijas un... Latvijas.

Prezentācijai beidzoties, mēs, kādu 20 cilvēku grupa, tukumnieces Egitas un vakar iepazītās liepājnieces Irēnas pavadībā gājām uz Loģistikas korpusu. Tur pasniedzējs Francis mūs iepazīstināja ar loģistiku, kā arī iedeva vienu uzdevumu, kuru, nevienam par pārsteigumu, vislabāk izpildīja poļi. Francis esot sajūsmā par Latviju, tikai neuzzināju, kāpēc. Pēc tam bija prezentācijas jau par konkrētām programmām, tostarp Satiksmes vadību. Šeit tad pasniedzējs izmantoja Ķīnu un... Latviju kā piemērus tam, kādas problēmas šajā programmā mācītu risināt. Ko gan holandieši bez mums, latviešiem iesāktu? Ne šiem studentu būtu, ne šie zinātu, ko mācīt!

Pēcāk gājām uz vecpilsētu. Parkā ganās random vistas. Pasniedzējs uz jautājumu "Kāpēc parkā ir vistas?" atbildēja ar "Kāpēc gan ne?", kas manu ziņkārību apmierināja.

Vecpilsētā tovakar lieli svētki: bērniem ģērbušies par nēģeriem - melnas afro parūkas, zem šortiem melnas zeķubikses, rokās melni cimdi. Un sejas arī melnas. Tādi tur veseliem deju kolektīviem kāpj uz skatuves centrālajā laukumā un dejo. Pieaugušie dzer, jo taču sestdiena vecpilsētā un vēl svētki.

Kādam laikam gadījās sūdīga naktsdzīve...

Nākamajā rītā bija jābrauc atpakaļ uz lidostu. Šoferi atkal nav nekādi holandieši, bet gan divi puiši no Liepājas...

Par infrastruktūru jeb holandieši arī ir tikai cilvēki

 Priekšvārds: Nebaidieties lasīt šo rakstu ar kritisku skatu. Manis redzētais ir tikai vienā Nīderlandes pilsētā vienā nedēļas nogalē un var atšķirties citos gadījumos.

Visa attīstītā pasaule, projektējot pilsētu infrastruktūru, skatās uz Nīderlandi pēc padoma. (Nu labi, varbūt ne Latvija.) Nīderlande tiek glorificēta par izcilo velosipēdu infrastruktūru, kura noved pie liela riteņbraucēju skaita, mazāk negadījumiem, klusākām ielām, utml. Tāpēc arī Latvija mēģina darīt kaut ko lietas labā. Diemžēl Toma Kokina vīzija par plašu velojoslu tīklu Rīgas sirdī tika noplucināta līdz pāris mazsvarīgām šķērsielām, kas jau nozīmē to, ka tās neizmantos pilnvērtīgi. Un tās, kuras izveidoja, noplicina paši velosipēdisti: pēkšņi sensenās Rīgas peļķes un bedres kļuvušas par īstu problēmu, jo nu tās atrodas uz velojoslas, nevis koplietošanas joslas. Mēs turpinām redzēt riteņbraucējus uz ietves. Šis fakts gaužām satrauc autovadītājus: velofašisti iekarojoši daļu brauktuves, kuru tāpat tie neizmanto! Ja jau šie tik pat mierīgi minas pa ietvi, tukšo joslu var izmantot kā stāvvietu! 

Par laimi Nīderlandē varēju atsvaidzināt galvu - holandieši arī ir tikai cilvēki! Jā, viņiem gandrīz visur ir veloceļi. Jā, ļoti daudz cilvēku izmanto velosipēdu. Taču arī tur ir problēmas. Daudzas tādas pašas kā Rīgā:

Veloceļus vietām rotā nelīdzenumi un peļķes. Un, līdzīgi kā Rīgā, tas ir proporcionāli ielu kopējam stāvoklim. Ja Rīgā lietus ūdens novadīšanas problēmas un bedres ir ierasta parādība gan uz ietvēm, gan uz automašīnām paredzētās braucamās daļas, tad nevienu nevajadzētu pārsteigt tieši tas pats uz veloceļiem. Tikmēr Bredā ielu kopējais stāvoklis ir ļoti labs - bedru nav, nelīdzenumi minimāli un par lietus ūdens novadīšanu ir padomāts. Bet dažās vietās tomēr kas nogājis greizi.

Pa veloceļiem un joslām staigā gājēji. Vairumā gadījumu iemesls tas pats, kas Rīgā - ietve ir neparocīgāka, ar sliktāku segumu un/vai neeksistējoša. Vietām vēsturiskajā centrā (kā bildē zem šī teikuma) ietve kā tāda tikusi likvidēta, lai rastu vietu velojoslai.

Vēlāk, jau no mašīnas loga, pamanīju, ka šī svaigā ceļa posmā otrā pusē ir nevajadzīgi pārāk ass S veida līkums, kur daudzi riteņbraucēji izvēlas braukt pa zālienu.

Šī sieviete mani gandrīz nobrauca, jo, fotografējot vienvirziena celiņu, man nebija ienācis prātā, ka kāds riteņbraucējs nesīsies pretējā virzienā.

Riteņbraucēji brauc pretējā virzienā pa vienvirziena joslu vai pat brauktuvi bez īpašām velojoslām; tie šķērso ielu pie sarkanās gaismas; tie bremzē automašīnas, pa šauru velojoslu braucot pa pāriem (šajā gadījumā tie bija tie veloentuziasti ar ķiverēm, iespīlētiem šortiem un skūtajām kājām). Diemžēl mans fotoaparāts nebija spējīgs fiksēt šos gadījumus - viss izplūdis, jo bija tumšs, nebiju uzslēdzis pareizo fotografēšanas režīmu un uz objektīva tika lietus lāses. Šī ir labākā bilde, taču par pārējiem gadījumiem jums nāksies man ticēt uz vārda.

Latviešu problēmas, kuras nav problēmas Bredā

Velosipēdu novietnes Bredā tomēr ir retums. Vecpilsētā tādu gandrīz vispār nav - vien dažas redzēju. Taču visiem ir aizmugurējā riteņa slēdzene: aizslēdz un atstāj riteni, kur pagadās. Velonovietnes pārsvarā ir tikai ilglaicīgai novietošanai - pie daudzdzīvokļu mājām, universitātes un centrālās stacijas. Un bieži vien tās nemaz nav no tām drošajām.

Centrālās stacijas megastāvvieta 1

Centrālās stacijas megastāvvieta 2

Vairums veloceļu ir kopā ar ietvi, kur veloceļš ir pazemināts un abus atdala betona vai granīta apmale. Jaunajos projektos abi celiņi mēdz būt vienā līmenī (kā Rīgā starp Šmerli un Mārkalnes ielu.) un vienā gabalā pat tikai ar divām baltas krāsas līnijām atdalīti.

Gājēji pa kreisi, velo pa labi. Visvairāk man patīk tie īslaicīgās lietošanas koki uz paletēm - ja grib, lai jau būvniecības stadijā ceļš izskatītos labi.

Nīderlandē būvē nākamajām paaudzēm

Kamēr Latvijā vairums betona izstrādājuma apmaļu ir sadrupušas un 2010. gadā pabeigtā Centra - Berģu veloceļa asfalts nu jau ir no vienas vietas ar plaisām nosēts, Nīderlandē visu dara pamatīgi: apmales ir ražotas no ļoti izturīga betona vai granīta. Asfalts ir gluds, bez plaisām un vietām klāts ar īpašu pārklājumu, kas nodrošina labāku saķeri. Pie lietus ūdens novadīšanas ir kārtīgi padomāts - tā, atšķirībā no Rīgas, funkcionē un netraucē satiksmes dalībniekiem.

Pie velna! Viņi pat sen pamestu dzelzceļa atzaru atjauno ar betona plākšņu pamatu un granīta plākšņu segumu tikai tāpēc, ka tā labāk izskatīsies! Jo vilcieni to vairs nevar izmantot - sākuma daļa nojaukta un apbūvēta.

 

Būvējot ritenim, aizmirst par gājēju

Dažviet ietvju nav vispār - kāpēc, lai kāds ietu ar kājām, ja var ar riteni? Tāpēc pāris reizes nācās redzēt gājējus ejam pa velojoslu vai tai blakus iemītu taciņu. Dažviet pa velojoslu gāja, jo ietve par šauru. Kādā privātmāju rajonā gar dzīvžogu tā bija pārāk šaura, lai pat tikai viens cilvēks pa to ietu. Vairumā gadījumu tie ir veci projekti, bet arī jaunajos tā var būt. Visi luksofori ir kā Jelgavā, kur, nenospiežot pogu, zaļā gaisma neiedegsies.



Un tad vēl ir tas parks... Tur priekšroka ir velosipēdistam, nevis cilvēkam, kurš grib atpūsties. Uz tiem celiņiem, kur laternas ir, tās atrodas uz paša celiņa, kas padara metru asfalta neizmantojamu. Soliņi ir tikai pāris vietās. Kurš gan gribētu parkā atpūsties? Tas taču ir tranzītam!

Un viesnīcas reģistrācijā man pateica, ka parkā tumsā labāk nerādīties...




Šī vieta. Ir luksofori gan automašīnām, gan velosipēdiem, bet ne gājējiem. Tiem jātiek pāri kā nu kurš māk...

Bet ir jau arī lietas, kas labākas nekā Latvijā. Krustojumos ar visām mazsvarīgajām ieliņām gājējam ir priekšroka, bet automašīnām - guļošais policists. Līdzīgi kā tagad ir Jelgavā vai Rīgā uz Krasta ielas pie Mola.

Vēl no labā var pieminēt šos zaļos celiņus. Stacijā pašlaik noris lieli būvdarbi, tāpēc mainīta satiksmes organizācija. Lai cilvēkiem nebūtu jāmaldās, meklējot pagaidu gājēju tiltu, ir tikušas uzkrāsotas zaļas līnijas, kas palīdz tev to atrast. Latvijas būvdarbos šādu palīdzību saņem tikai automašīnas.

Kā ar autovadītājiem?

Pēc maniem novērojumiem autovadītāji ir daudz nepaklausīgāki par mūsējiem, izņemot gadījumos, kur iesaistīti velosipēdisti. Tā, piemēram, neviens nav novietojis savu auto uz velojoslām, taču tie ignorēja "braukt aizliegts" un "autobusu joslu" un bieži vien brauca ar ātrumu, kas noteikti nebija 50.

Un nobeigumā: kāpēc vispār Nīderlandē tik daudzi brauc ar velosipēdu? Universitātes pasniedzējs teica, ka galvenais iemesls ir lētums. Un tik tiešām: ja autobusa mēnešbiļete 10 kilometriem maksā 136 eiro, tad velosipēdu var nopirkt par 90 eiro un braukt vairākus gadus. Un, ja grib ietaupīt vēl vairāk, naktīs tev piedāvā nopirkt zagtus velosipēdus par nieka 10-20 eiro!

Rīgā autobusa mēnešbiļete ir 25 eiro neierobežotam attālumam.